decoration decoration decoration
decoration
leaf leaf leaf leaf leaf
decoration decoration

Oskara Kalpaka vērtība – brīvība

Oskars Kalpaks kā valsts cīnītājs ir pierādījis un parādījis tās svarīgākā vērtības katrai tautai. Pāri tām visām noteikti ir brīvība par kuru viņš ziedoja savu dzīvību. Lai gan daudzi viņa nāves aspekti vēsturniekiem vēl joprojām ir mīla, nav šaubu, ka viņš pašaizliedzīgi cīnījās un motivēja citus cīnīties par brīvību Latvijai. Beigās tas arī piepildījās, lai gan pēc tam sekoja ilga okupācija, līdz 20. gadsimta beigās Latvija atkal kļuva par neatkarīgu valsti. Vairāk par Latvijas okupācijas vēsturi varat lasīt te.

Būtībā Kalpaks radīja veselu virkni patriotisku jūtu, kas ne tikai deva spēku, bet arī iedvesmoja arī turpmākās paaudzes. Šīs tautiskās jūtas ir svarīgi raisīt jau bērnībā. Liela pateicība pienākas maniem vecākiem un droši vien katra cilvēka dzīvē kāds ir raisījis šīs jūtas. Joprojām arī mūsdienās pastāv arī dažādas patriotiskas organizācijas, piemēram, “Augam Latvijai!”, kas palīdz Tieši šīs un citas sabiedriskas organizācijas liek justies kā maziem Kalpakiem, kā Vārnu ielas republikāņiem, kas spēj daudz vairāk nekā kāds cits būtu iedomājies. Un tiek atbalstīts arī uzskats, ka cilvēki var būt vienoti dažādībā. O. Kalpakam lieliski piederētos moto “iedegsimies par Latviju!”, jo tas arī viņam ir bijis svarīgi – saglabāt mazo liesmiņu savā sirdī un nekad neļaut tai nodzist. Par to, ko tieši tā deg, katram ir jāizvēlas pašam.

Brīvība un neatkarība ir dārgas dāvanas, tāpēc būsim gatavi atsaukties, ja valsts no mums to prasīs. Oskars Kalpaks toreiz nejautāja, ko valsts ir labvēlīgu viņam un tautai darījusi. Tā bija jauna valsts. Viņam bija cits jautājums par to, ko viņš pats var darīt, lai tai palīdzētu. Viņa galvenā loma bija būt Latvijas armijas komandierim, kā arī veidot saikni starp valsti un tās cilvēkiem. Var droši apgalvot, ka viņam tas izdevās. Valsts un cilvēks nemitīgi mijiedarbojas viens ar otru. Neatkarīga valsts ir vērtība, jo tās sniedz daudz iespējas pašiem cilvēkiem to izveidot tādu, kādu viņi vēlas. Tajā jāpiedalās katram cilvēkam. Ar dzimtenes sajūtu ir jābūt pat miegā, vai vismaz tajos valstij svarīgos svētkos un pārdzīvojumos. Tas nav daudz prasīts. Pat viens cilvēks var būt daudz. O. Kalpaks bija kā vilnis lielajā jūrā, kurš neapstājās, līdz sasniedza savas dzīves lielāko kauju – par Latviju. Protams, viņš pats nepieredzēja tās laurus, bet citi gan. Viņš vēlāk kļuva arī par vienu no tautas atmodas simboliem. Ir pieejami daudzi dzejoļi un arī vēsturiski materiāli par Kalpaku. Viņa personība atbilda tam, kas bija nepieciešams tolaik un varbūt ir arī nepieciešams mūsdienās. Tagad tautu vairāk vienu hokeja čempionāts, dziesmu un deju svētki un dažādas citas daudz modernākas lietas, bet daudzās citās gadu dienās ir vairāku lietu kā pietrūkst. Vēsture joprojām ir novērojama apkārt un kā redzams pēc 2013. gada notikumiem Ukrainā, tā vienmēr var atkārtoties. Brīvība ir kaut kas par ko ir nepārtraukti jāturpina cīnīties. Tikai tādā veidā būs iespējams iegūt noturīgu rezultātu un kļūt par vēstures daļu, kas tiek nodota tālāk.

Par rakstu paldies sakām mūsu atbalstītājiem Raha247.

loading
×